Pirmie Latvijas dzimšanas dienas ieskaņas pasākumi mūspusē notika jau 14. 11., kad apkārtnes latvieši tikās San Francisco Latviešu biedrības namā un sveica savu valsti svētkos. Bet arī pats 18. 11. nepalika novārtā, arī šajā dienā- mēs Sunnyvales latviešu grupa- savācāmies vienkopus un atzīmējām valsts svētkus.
Kā jau darbdienas vakarā pienākas (šeit neviens latviešiem brīvdienu nepiešķīra) vairāk vai mazāk visi darbdienas beigās sapulcējāmies pie Māras un viņas ģimenes mājās, lai kopīgi kaut nedaudz godinātu valsti no kuras mēs nākam. Kā jau iepriekš bija sarunāts, tad katrs nāca ar savu groziņu, ar kādu pēc iespējas latviskāku ēdienu, kā rezultātā mūsu svētku galds vai lūza no pārpilnības. Šeit, tālumā, mums netrūka ne sautētu kāpostu, ne pupas ar žāvētu gaļu, ne kotletes, ne karbonādes, pat netrūka Latvijā ražotu saldumu un pašceptu pīrāgu un ābolmaizes, visa kā bija daudz un gards. Kā jau pie kārtīgiem latviešiem par ēdiena trūkumu nebija jāsūdzas. Arī par telpu noformējumu bija padomāts, pie sienas karājās Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs un svētku programma arī visiem bija skaidra.
Mūsu mazo, privāto pasākumu atklājām ar valsts himnu un šampanieša glāzi. Tālāk- visi nedaudz izbadējušies un varbūt pat nedaudz nosaluši- (kā nekā novembra beigas arī Kalifornijā mēdz būt bez saules) ķērās pie lielajiem un arī mazajiem šķīvjiem lai varētu ieturēt svētku vakariņas. Kad visi bija kārtīgi paēduši, iejutušies un visādi citādi atbrīvojušies, varējām ķerties klāt pie svētku programmas, proti- latviešu dziesmu dziedāšanas. Te nu mums lieti noderēja, dažu tālredzīgu cilvēku, līdzpaņemtās dziesmu grāmatas. Dziedājām visi no sirds- gan tautasdziesmas, gan šlāgerus, gan dziesmas no latviešu filmām un teātra izrādēm. Kā mūzikas instrumenti mums lieti noderēja mazo bērnu (zīdaiņu) grabuļi. Sanāca tāds koris ar specefektiem, ka taisni vai prieks. Dziedājām vairākas stundas, līdz jutām, ka balsis un acis sāk krist ciet un dziesmas aptrūkties. Tā nu pamazām, skatoties pulkstenī un secinot, ka tomēr 19.11. ir darbdiena, nolēmām pasākumu beigt, bet ar norunu, ka rītvakar (19.11.) visi tiekamies atkal pie Māras, jo ēdiena galds nebija neko daudz placis. Joprojām galds vai lūza no pārpilnības.:)
Protams, pienākot 19.11. vakaram atkal visi tikāmies norunātajā vietā uz “atkāzām”, šoreiz jau daudz mierīgākā gaisotnē, vairs ne pie dziesmu grāmatām, bet gan pie filmām.
Varētu teikt, ka Latvijas dzimšanas dienu šogad atzīmējām jo īpaši kārtīgi, bija pat tāda nosacīta svētku nedēļa no 14.11.- 19.11., tiesa bez salūtiem un klātienē dzirdētām prezidenta runām, bet tomēr ar nodziedātu himnu un visādiem Latvijas gardumiem.
Mums bija jauki Valsts svētki, cerams, ka Jums arī..:)
Meldra's Blog 