Costco

Vakar, 20. novembrī, bijām apskatīt kā tad iepērkas īsti amerikāņi.:) Vislabākais veikals, kur to var redzēt, neapšaubāmi ir “Costco”, kur, piemēram, ir iespējams iegādāties 50 kg miltu paku un 20 kg rīsu paku.

Jau tuvojoties veikalam, varēja nojaust, ka te būs iespēja sastapt daudz jo daudz ļaužu. Pie ieejas durvīm bija vērojama liela rinda ar cilvēkiem, jo katram, kurš iet iekšā ir jāuzrāda sava “Costco” dalībībnieka/ biedra karte. Arī mēs tādu bijām spiesti iegādāties, lai vispār tiktu iekšā veikalā. Ļautiņu rindu, pie veikala ārdurvīm, nervozu padarīja fakts, ka vienreiz pa simts gadiem šajā apkaimē lija lietus. Kamēr gaidījām savu kārtu, lai tiktu iekšā vaikalā, mazliet pavērojām iepirkuma groziņu sastāvu. Tā nu tie bija piekrauti līdz malām ar visādām lielizmēra kastēm un maisiem, kuros bija visādas pārtikas un saimniecības preces. Tikuši iekšā veikalā, vispirms dabūjām izstāvēt rindu pie klientu servisa “lodziņa”, lai nokārtotu savu klienta karti un būtu pilntiesīgi “Costco” grupas locekļi.

Ieejot pašā veikalā bija tāda sajūta, ka esam nonākuši vienā lielā noliktavā, kurā var iegādāties pilnīgi visu sākot no konfektēm līdz pat džakuzi. Visu veikalu  kārtīgi apskatīt ir diezgan nereāli, jo pilnīga veikala apskatei vajadzetu veltīt droši vien vairākas dienas..:D Veikalā, neskaitāmo degustāciju dēļ, bija iespējams paēst un pat pieēsties..:), jo bija iespējams baudīt gan gaļas ēdienus, gan saldos ēdienus, gan sulas un tējas, gan uzkodas, gan pat košļājamās gumijas…:)

Patiesībā šis veikals brīžiem pat uzjautrināja, jo, piemēram, lai iegādātos pienu cilvēkam jāiekāpj ar visām četrām lielā, lielā ledusskapī un jāpaņem sava kaste 😀 ar piena pudelēm. Vai, piemēram, lai paņemtu miltu paciņu ir nepieciešams kārtīgs, spēcīgs vīrietis, jo kurš katrs nevar to brīnumaini smago miltu paku, kādu visticamāk Latvijā varētu pirkt kāds sagādnieks konditorejās vai maiznīcās, pacelt. Šeit tādus maisus iepērk parastie cilvēki.  (Varbūt tas ir tādēļ, ka šeit seismiskā zona ir visai štruntīga un tādēļ cilvēki mēģina nodrošināties ar pārtikas kalniem, ja nu tpfu, tpfu, tpfu uznāk kādi zemes šūpošanās untumi?)

Arī mēs kritām uz šī paša iepirkšanās grābekļa, vairāk jau gan tādēļ, lai kādu pamatīgu laikposmu būtu miers no iepirkšanās un veikalu (šeit es domāju pārtikas veikalu (devil)) apmeklēšanas.  Tagad arī mums ir pamatīgs maiss ar miltiem un rīsiem, un kartupeļiem. Vairākas pudeles šampūna un dušas želejas (gluži vienkārši vienu šampūna pudeli šajā veikalā nav iespējams iegādāties), pamatīgi sulu krājumi un daudz kas cits. 🙂