04.12. mūspusē tika gaidīts jau kādu nedēļu, jo bijām uzaicināti uz 6dienas pievakares pasēdēšanu pie indiešiem. Interesanti, jo jauna pieredze, jauni starpkultūru sakari un iespēja apskatīt kā šeit iedzīvojušies cilvēki, kuri jau Kaliforniju par savām mājām sauc teju 11 gadus.
Jau iepriekšējā vakarā bijām aizbraukuši uz vietējo “World Market”, lai iepirktu ciemakukuli. Protams, “World Market” netika izvēlēts nejauši. Tieši šajā veikalā var nopirkt latviešu saldumus, šoreiz izvēle krita uz “Laimas” asortiem.
Diena sākas mazliet stresaini, jo it kā jau tikai neliela pasēdēšana paredzēta, bet tomēr nevar tak iepriekš neviens pateikt kā tas viss būs, kā izvērtīsies sarunas, vai nebūs baisi stīva atmosfēra?
Līdz Sunderama (indietis, kurš mūs aicināja uz pasēdēšanu) mājai ceļā jāpavada kāda pusstunda. Laiks lai vēlreiz sakārtotu domas un nomierinātu nervus (kuram tas bija nepieciešams). Piebraucot pie Sunderama mājas saprotam, ka pa 11 gadiem Kalifornijā ir iespējams sapelnīt diezgan daudz naudiņas! Māja jau no ārpuses izskatījās grandiozi liela. Ieejot iekšā viss liekas tik eiropeiski, nekādu austrumu akcentu. Man pašai bija radies iespaids, ka indiešu mājām ir jāizskatās daudz savādāk, piemēram, ar zvārgulīšiem un spīgulīšiem pie sienām vai aizkaru vietās. Bet nē, šeit bija plašums, balti paklāji uz grīdām, lieli stūra dīvāni, skaistas trepes, noklātas ar baltu paklāju/mīksto grīdu, kuras ved uz otro stāvu, uz guļamistabām.Viss likās tik askētiski vienkārši, bet reizē ļoti gaumīgi. Tā teikt- ne pa daudz, ne pa maz, man ļoti patika.
Es jau reiz biju satikusi Sunderamu, tiesa gan Rīgā, pirms kāda krietna laiciņa, bet, kas interesanti- viņš mani atcerējās.Pasēdēšana sanāca visnotaļ interesanta, ar indiešu uzkodām, jāteic, ka tās ir gana asas, lai mēs ko tādu varētu ēst (Pat tās mērces, kuras tika reklamētas kā vieglās mērces, īsti nebija mūsu vēderiem). Bet vienmēr ir interesanti pamēģināt ko jaunu. Kā tika nodēvēts, uzkodas bija līdzīgas mums tik labi pazīstamajiem 😀 belašiem tikai bez gaļas, jo, šī ģimene pie kuras mēs viesojāmies, ir veģetārieši. Savukārt indiešu tēja….mmmmmmmmmmmmmmmmmmm, tas ir kaut kas ļoti gards, tiesa- ļoti salds gardums! Ar pienu un visādām indiešu garšvielām! Dažs labs teica, ka tēja garšojusi pēc pirts..:)
Pēcpusdiena pie indiešiem pagāja ļoti ātri un iepriekšējam stresam, kā parasti izrādās, nebija vērts pakļauties.:)
Tagad tik ir atklāts jautājums- vai mums ir jātaisa atbildes vizīte ar skābiem kāpostiem un marinētiem gurķiem? 🙂
——————————————————————————————————————————————————————————-
Pēc miermīlīgās vizītes tā kā nedaudz bija āķis lūpā! Īsti negribējās tā vienkārši beigt šo sestdienas vakaru! Izgājām ielās! Sunnyvales galvenajā ielā- Murphy ielā- bija egles iedegšanas pasākums. Cerētais klubiņš nesanāca, jo apkārt valdīja Ziemassvētku noskaņas- Ziemassvētku koris un orķestris, cilvēki rūķu cepurēs un īsts Ziemassvētku vecītis, kuram klēpī varēja fotogrāfēties! Kad izteicu vēlmi fotogrāfēties vecītim klēpī uz mani tika raidīti briesmīgi skatieni un sapratu, ka man tas vecums ir galā 🙂
Bet vispār šeit, Kalifornijā, mājas ir grandiozi izpušķotas… Būs jāsafotogrāfē un jāparāda arī Jums.:)
Meldra's Blog 