24.decembris! Pirmie Ziemassvētki, kas netiek sagaidīti ar vecākiem un māsu, un brāli! Mazliet skumjas pārņem jau pāris dienas iepriekš, jo sāku apzināties, ka Ziemassvētki būs citādi nekā ierasts! Bet noteikti ne sliktāki.
Jau nedēļu iepriekš, ar Andri nolēmām, ka 24.12. brauksim uz San Francisco operu (war memorial opera), lai noskatītos baleta izrādi “Riekstkodis”. Jāsaka, ka man balets ļoti patīk, bet nekad nebiju redzējusi “Riekstkodi”- īsteni Ziemassvētcisko izrādi! Jau ar nepacietību gaidīju brīdi, kad nu vienreiz redzēšu pasaulslaveno “Riekstkodi”, turklāt tik lielas pilsētas operas namā.
Rīts sākās ļoti laicīgi, jau 08:14 sēdējām savā vilcienā un bijām ceļā uz baletu. Rīts mazliet vēss, bet Ziemassvētku sajūta stipri attālināta, jo sniega trūkums dara savu! Nu neko! Pa ceļam bijām paņēmuši- brokastu tiesai- pīrādziņus, kuri palīdzēja radīt svētku noskaņu! Ieslēdzu savu mūzikas atskaņotāju, speciālo San Francisko līča Ziemassvētku radio staciju, un ķeru svētku noskaņas! Jāsaka godīgi- vienā jaukā brīdi pat apraudājos, jo sapratu, ka visi pārējie Latvijā sēž pie svētku galda un gaida, kad ta nu beidzot vecītis ar lielo bārdu un sarkano maisu nāks, bet es sēžu vilcienā kaut kur otrā pasaules malā! Bet nekas, dzīvoju baleta gaidās!
Pie operas nama nonākam jau 10:00 no rīta, izrāde sākas tik 11:00, neko darīt! Nolemjam, apmest kādu līkumu pa pilsētas centru, pareizāk- apkārt operas namam! 🙂
Ap 10:30 esam gatavi iet operas namā! Operas namu pamanīt ir viegli, jo jau pie ieejas rūķis skaļā balsī bļauj- “PROGRAMS, PROGRAMS, NUTCRACKER PROGRAMS”! Nopērkam arī mēs vienu programmu pie kāda skaļā bļāvēja, programmas cena-10$. Jāsaka, ka salīdzinājumā ar biļetes cenām, tas ir nieks, jo lētākā biļete (kaut kur augstu, augstu griestos maksā 49$ + tax).
Ieejot baleta namā, mani mazliet pārņēma šoks! Nams tāds- nekāds! Gaiteņi ar flīzētām grīdām un gandrīz baltām sienām!Rīgā operas nams ir greznāks. Ar nepacietību gaidīju, kad ta nu varēs redzēt zāli- varbūt tā būs VAU! GREZNA! bet, pirms iešanas iekšā tā kā vajadzētu mēteli novilkt un atstāt garderobē! Bet ka tavu brīnumu! Šeit garderobes nav! Visi ņem savus mēteļus un iet iekšā zālē! Domāju, ka nu varbūt būs vismaz LIELI krēsli, kur mums abiem (man un mētelim) sasēsties, bet, še tev divi deviņi, nekā nebija, krēsli mazi, mazītiņi!
Arī zāle nebija diez ko grezna, bet balets pats bija labs!Vismaz man patika! Pievēru mazliet acis uz to, kas notika apkārt, piemēram, ka cilvēki izrādes laikā sēž un ēd vai sarunājas (piedosim, jo tā bija dienas izrāde, turklāt gandrīz brīvdienā (ne visiem Amerikā 24.12. ir brīvdiena), kad uz izrādi tiek vesti arī mazi bērni). Bet vislielāko šoku man sagādāja mans pagrieziens uz atpakaļu, kad manīju- visa aizmugurējā rinda sasēdusi kā vistas uz lakts, proti, pēdas uz soliem sakabinājuši… Bet kā jau teicu, uz to pievēru acis un baudīju izrādi!
Jāsaka, ka uz izrādi cilvēki arī saģērbušies bija visādi- gan kedās un prastos džemperos, pat biksēs, kas atgādina pidžamas bikses, gan smalkos uzvalkos un kleitās!
Izrādei beidzoties, mūsu Ziemassvētku diena San Francisco vēl nebeidzās! Devāmies uz baznīcu, kuru bija noīrējusi Ziemeļkalifornijas latviešu biedrība! Tur apmeklējām svētku dievkalpojumu un kora sastāvā nodziedājām dažas Ziemassvētku dziesmas (http://www.youtube.com/watch?v=eVog3Y5klXE).
Pēc svētku dievkalopjuma devāmies mājās, lai arī mēs sagaidītu vecīti ar lielo bārdu un dāvanu maisu, kurš pa visu dienu bija atnācis no Latvijas līdz mums..:)
Tādi bija mūsu Ziemassvētki!
Meldra's Blog 