Janvāra pirmspēdējā nedēļas nogale sanāca gana aktīva- gan sestdiena, gan svētdiena tika pavadīta gana raženi.
Sestdiena, 22.01.
Beidzot bija pienākusi sen gaidītā sestdiena, kad visi- gan lieli, gan mazi-, paņēmuši savu vislabāko garstāvokli, devās uz San Francisco, lai vērotu komponista Gio Saules autorkoncertu.
Par pašu Gio Sauli pāris teikumus jau uzrakstīja mūsu biedrene Una, skatiet viņas blogā. 🙂
Mēs, viena daļa no Sunnyvales grupas, par koncerta esamību zinājām jau krietni iepriekš (aptuveni mēnesi :p). Tādēļ uz koncertu devāmies mēreni 😀 satraukti, jo zinājām, kas mūs sagaida iekš San Francisco latviešu draudzes nama, vietas, kur notika koncerts. Protams, mūs sagaidīja skatuve, prožektori, mikrofoni, skatītāji zālē un aplausi. Jā, mēs bijām daļa no tiem ļautiņiem, kas šoreiz pulcināja nevis skatītāju rindas, bet gan dalībnieku rindas. Koncertā dziedājām 9 dziesmas, ar dažiem solo iznācieniem. Protams, koncertā “Saules dziesmas” mēs nebijām vienīgie dalībnieki, bija gan citi dziedātāji, gan dejotāji, gan ģitārists, gan vijolniece, gan pianists. Varbūt vēl kādu nenosaucu. Aptuveni 3 stundu garumā tika izpildītas Gio Saules sakomponētas dziesmas, dažām dziesmām tekstu bija sarakstījis arī pats komponists.
Kulisēs satraukums sita augstu vilni, ne tikai dalībnieku vidū, bet arī pats pasākuma vaininieks- Gio Saule- likās visai satraukts. Bet tā jau pienākas katram māksliniekam, ja nav satraukuma pirms iznāciena, tad nav arī jēgas nemaz iziet uz skatuves:) Satraukums, kā mums teica pieredzējušāki mākslinieki, ir vienmēr. Tas ir mākslinieka sabiedrotais.
Kā runā no malas, koncerts esot bijis labs. Ticēsim mūsu uzticamajiem biedriem, kritiķiem un vienkārši foršiem cilvēkiem. 🙂
Nakts
Pēc pasākuma, pēc nelielām sarunām ar sktītājiem nolēmām, ka beidzot ir pienācis brokastu laiks (ņemam vērā, ka koncerts sākās 15:00 pēc vietējā laika) un tā kā darētu kaut ko iekost. Tā nu mūsu domas dalījās vai palikt San Francisco, vai braukt uz mājām (Sunnyvali) un tur meklēt kādu jauku vietiņu. Mums palīdzēja izlemt Miķelis (Amerikas latvietis), kurš savā San Jose (aptuveni 10-15 min braucienā no Sunnyvales) mājā rīkoja studentu/jauniešu ballīti. Mēs, protams, nevarējām pretoties aicinājumam, tādēļ, pēc brokastpusdienvakariņām iekš Sunnyvales, devāmies uz San Jose. Atraduši Miķeļa māju, patiesībā jau pa gabalu varēja sadzirdēt, kurā mājā notiek ballīte, droši devāmies iekšā. Lai ta nu redzētu kāda tad izskatās amerikāņu studentu mājas ballīte. Jāteic, ka līdzīgi kā filmās. Studenti viens otru nepazīst. Katrs kādu pazīst, bet nav tā, ka visi visus pazīst. Ideja aptuveni šāda- “kaut kur tur notiek ballīte, man tas tur teica, ka var iet, iesim? Padod tālāk!”. Pati ballīte bija visai jestra un tur pavadījām vairākas stundas- tusējoties un sarunājoties. Cilvēki apmēram 50-mit, jautri. Bet jau ap pulksten 00:30 devāmies mājās, jo priekšā svētdienas pasākums.
Svētdiena, 23.01.
Rīts sākas ar saguruma sajūtu, ne tikai no ballītes, bet arī no piedzīvotā koncerta, iepriekšējā dienā. Bet, Sunnyvales grupai, ir sarunāts plāns. Doties uz Santa Cruz(u) (aptuveni 60 km no Sunnyvales), uz Mystery spot.
Mystery spot ir visai interesanta vieta, kur nedarbojas gravitācijas likumi. Piemēram, bumbiņa ripo pretējā virzienā, vai ejot pa dīvaini šķībo mājiņu cilvēks nemaz nevar noturēties kājās un sajūta, ka reibst galva, BET TAS NOTEIKTI NEBIJA VAKARDIENAS BALLĪTES IESPAIDĀ.:)
Pēc mistiskās vietas apmeklējuma, kur, kā ziņo dažādi avoti, pirms kāda laika esot citplanētieši aprakuši savu kosmoskuģi, kā rezultātā ir problēmas ar gravitāciju, devāmies uz okeānu.
Atradām fantastiski skaistu vietu Klusā okeāna krastā. Vietu, kurā bija brīdinājumi par haizivīm, pēkšņiem, aug (k) stiem viļņiem, klinšu nogruvumiem…. Bet tas netraucēja mums, un arī citiem cilvēkiem, baudīt dabas skaistumu- klintis, smiltis, zaļu zāli, LIELUS viļņus okeānā, putnus. Jāteic, ka okeāns šobrīd vēl ir visai auksts, bet tā baumo, ka viņš vienmēr ir auksts. Bet, protams, ka es nevarēju neiekāpt okeānā, pareizāk sakot viņš iekāpa manī :D, uzkāpa man virsū, līdz pat ceļiem. Pēc pasēdēšanas, pastaigāšanās, uzkodām okeāna krastā, saules stariem silti sildot mūsu sejas (laika ziņās solīja, ka Santa Cruzā ir aptuveni 20C), devāmies laimīgi mājās.
Un pilnīgai laimei mājās vēl izbaudījām silto džakuzi mājas pagalmā un vēso baseinu tam līdzās.
Tāda lūk bija mūsu raženā, ar sauli bagātā, nedēļas nogale. 🙂
Kolosāla bilde, tā – lecienā! Žetons Andrim.
asprātīgi par tiem aug(k)stajiem viļņiem!