San Jose Sharks- Colorado Avalanche

2011. gada 1. marts bija tā diena, kad beidzot devāmies uz LIELO hokeju. Protams, braucām uz San Jose Sharks spēli.

Tīšī vai netīši izvēlējāmies braukt uz San Jose Sharks un Colorado Avalanche spēli. Savlaik abās šajās komandās ir spēlējuši latvieši (Irbe iekš Sharks, bet Ozoliņš spēlējis abās šajās komandās). Tā kā abas, savā ziņā, varējām uzskatīt par savējām komandām, bet tomēr līdzi jutām mājiniekiem- San Jose Sharks. Domāju, ja būtu bijis citādi, tad mūs apkārtējie apēstu bez sāls.:)

HP Pavilions

Hokeja mačs notika ietilpīgajā HP pavilionā. Tāda palielāka Arēna “Rīga”, arī ar transformējamu skatuvi.

Jau 20. gs. 80-tajos gados pavīdēja doma par arēnas celtniecību, tomēr celtniecība tika uzsākta 1991. gadā. 1993. gadā tika vērtas jaunās arēnas durvis un līdz 2001. gadam tā tika dēvēta par “San Jose Arena”, pēc tam tās nosaukums tika nomainīts “Compaq Center at San Jose”, bet 2007. gadā, pēc kārtējās īpašnieku maiņas, arēna tika pārdēvēta par “HP Pavilion”.

Jau pašā sākumā, arēnā savu mājvietu atrada NHL klubs “San Jose Sharks”, bet vēlāk arēnā apmetās arī “San Jose SaberCats” komanda (iekštelpu amerikāņu futbola komanda), kā arī arēnā notiek “SAP Open” (gadskārtējais vīriešu tenisa turnīrs). Protams, arēnā notiek arī basketbola mači, koncerti, izrādes… viss, kas var notikt arēnās. 🙂

Salīdzinošie skaitļi: (HP Pavilion- Arēna “Rīga”):

Hokejs- HP Pavilions- 17.562 ļautiņi ; Arēna “Rīga”- 10.300 ļautiņi

Basketbols- HP Pavilions- 18.549 ļautiņi; Arēna “Rīga”- 11.200 ļautiņi

San Jose Sharks

NHL klubs “San Jose Sharks” tika dibināts 1991. gadā. Šogad klubs atzīmē savu 20-to gadadienu, ko varēja just arī skatoties hokeju (reklāmas pauzēs par 20. gadadienu vien runāja).

Pirmos divus gadus klubs par savu mājvietu bija izraudzījies “Govju pili” (Cow palace) iekš Daly pilsētas (Daly city). 1993. gadā komanda pārcēlās uz San Jose un tur atrodas joprojām.

Mūsējie.

Artūrs Irbe komandā spēlēja no 1991- 1996. gadam. Savukārt Sandis Ozoliņš komandā nospēlēja 3 sezonas (no 1992. gada), bet 1995. gadā viņš nonāca citā NHL komandā, proti, “Colorado Avalanche”, kurā nospēlēja 5 sezonas un tās sastāvā ieguva arī Stenlija kausu.

Spēle

Uz spēli nolēmām doties savlaicīgi, lai viss būtu kārtībā, lai vietas mēs atrastu laicīgi un iejustos atmosfērā. Ieejot lielajā, bet tajā brīdī vēl pustukšajā arēnā, sapratu, ka tā ir gana liela un pat apraudājos aiz tā cik varena tā izskatījās. Kā beigās izrādās, tā ir tikai apmēram uz pusi lielāka kā arēna “Rīga”.

Skatoties uz hokeja laukumu, tas izskatījās nedaudz savādāks nekā pierasts Latvijā. Izskatījās, ka tas ir garāks, bet reizē arī šaurāks, nezinu vai tā tas bija dzīvē. Nav ne jausmas par patiesajiem apmēriem.

Spēlei sākoties, mājinieku komanda, arēnā ieslidoja caur milzu haizivi (shark), no kuras mutuļoja dūmi, cerējām jau, ka haizivs laidīs arī uguņus, bet šoreiz bija jāiztiek tikai ar dūmiem.

Pārsteigums Nr.1.

Ja Rīgā pierasts, ka visi hokejā dzer alu, ĻŌTI DAUDZ DZER ALU, tad šeit varbūt kāds kaut kur iemalkoja kādu alus kausiņu (vienīgi varbūt es nebiju tajā vietā, kur dzēra visvairāk alu :D). Bet ko gan amerikāņi varēja daudz darīt? Protams, ĒST. Tas nu gan, vismaz no mana skatu punkta tā izskatījās, ka cilvēki ir atnākuši paēst un ne to veselīgāko pārtiku. Arēna smaržoja pēc ceptiem hotdogiem un čorts viņ zin kā.

Pārsteigums Nr.2.

Ja Rīgā pierasts, ka hokejs ir kā mežs, visi iet un izbļaustās, svilpj un atbalsta savējos, tad šeit tas viss notiek ĻŌŌŌŌTI lielā KLUSUMĀ, pat var dzirdēt ledus švikstoņu un nūju saskaršanos. Es jutos kā viena no dedzīgākajām līdzjutējām. 😀

Cilvēki vienkārši sēž un skatās, kā teātri, varbūt nedaudz kādas emocijas, bet tik nedaudz bīstamās situācijās pie vārtiem, un vairāk par vēēēēē vai jēēēē neviens neizdvesa. Tik pašās spēles beigās, kad komandas jau bija sagatavojušās “bullīšiem”, līdzjutēji mazliet atdzīvojās, bet atkal tikai NELIELA daļa līdzjutēju nespēja nosēdēt un stāvēja kājās, lai vieglāk paārdīties (es biju viens no tiem retajiem līdzjutējiem :p ).

Vēl varu piebilst, ka līdzjutēji nedaudz iebļāvās brīdī, kad sāka spēlēt kāda mūzika, bet vairāk par 3 bļāvieniem neviens nebļāva. Kā arī brīdī, kad uz ekrāna parādījās uzraksts “Taisi troksni”, kaut kas mazliet notika. Un vēl- novēroju, ka publikā bija speciāls San Jose Sharks talismans, kurš kurināja publiku paceļot plāksni “Let’s go Sharks” (Uz priekšu haizivis). Rīgā, šķiet ko tādu novērot nav iespējams…. :))

Spēles gaita

Spēle ļoti ilgi, pirmos divus periodus, bija visai vienveidīga, rezultāts 0:0. Daži noraidījumi, vienreiz pat izskatījās, ka tūlīt, tūlīt sāksies kautiņš, bet tiesneši laikus iejaucās. 3. perioda sākumā, kad Sharks bija mazākumā, pretinieku komanda iesita pirmos vārtus. Tas nedaudz sadragāja līdzjutējus. Un, brīdī, kad līdz spēles beigām bija palikušas vien nieka 5 minūtes, Sharks atriebās Colorado komandai un izlīdzināja rezultātu (1:1), rezultāts tika noturēts līdz pamatlaika beigām, kā arī nekas nemainījās papildlaika 5 minūtēs. Tad nu bija kārta “bullīšiem”, kuros vienus vārtus guva San Jose Sharks, bet Colorado Avalanche šoreiz palika zaudētāju lomā….

Beigas

Pēc spēles mums gandrīz vai nācās palikt San Jose, jo mazais tramvajiņš, ar kuru braucām turp, bija pateicis ar labu nakti, bet līdz vilcienam bija palikušas vien 10 minūtes. Bet mēs, lieli sprinteri būdami :D, paspējām gan biļetes nopirkt, gan uz vilcienu aizskriet. 🙂