Kāpiens Josemītu ūdenskritumā

Josemītu ūdenskritums ir augstākais ūdenskritums Ziemeļamerikā un 50. augstākais pasaulē, tā kopgarums, vertikāli uz augšu, ir aptuveni 740m. Ūdenskritums sastāv no diviem ūdenskritumiem- augšējā (436m) un apakšējā un vidus kaskādes.

Tas bija jauks otrdienas rīts, kad nolēmām: “Šodien kāpsim pa kalnu taku, lai tiktu līdz augšējā ūdenskrituma augšai”. Domāts darīts. Kamēr sataisījāmies, izbraucām no savas viesnīcas, veicām vienas stundas garu braucienu līdz pašai ielejai, pulkstens jau rādīja nedaudz pēc 09:00. Novērtēdami kādi ielejā ir laikapstākļi, devāmies kalna takas virzienā, secinot, ka tie nebūs vien nieka 800 m, kas būs jāveic, lai tiktu augšup, jo trases sākums nezkādēļ sākas tur, kur it nemaz nav nojausmas, ka kaut kur tuvumā ir kāds ūdenskritums.

Tūrisma bukletos jau bijām lasījuši, lai kāptu takā vajag ieplānot gana daudz laika, vidēji 6-8h. Apbruņojušies ar pacietību, spēkiem, drēbēm (ja nu laikapstākļi mazliet augstāk pamainās) un pārtiku, devāmies ceļā. Jau pie takas sākuma saprotam, ka nebūsim vieni paši. Šī taka ir viena no apmeklētākajām trasēm visā parkā, par to liecina ne tikai satiktie tūristi, bet arī statistika. Ik dienas, pavasara-vasaras sezonā, pa sarežģīto kalna taku uzkāpj simtiem cilvēku.

Uzsākot pārgājienu nolemjam, ka īpaši nesteigsimies, taupīsim spēkus, lai tiktu līdz augšai un, ja gadījumā saprotam, ka nav spēka, ejam atpakaļ. 🙂

Pirmais mērķis- “Kolumbijas klints”- bija jāsasniedz noteikti, jo tas atradās tikai aptuveni 1.2 jūdžu augstumā, bet taka jau neveda taisni uz augšu, tā meta likumus- te uz vienu, te otru pusi. Uzkāpjot līdz pirmajam skata punktam- “Kolumbijas klintij”- jau liekas skati tik skaisti, visu var redzēt, liekas kā no putna lidojuma. Trase arī nelikās diez ko grūta, jo saulīte vēl nebija gana silta, koki deva patīkamu veldzi un ēnu. Priecīgi, ka esam pirmo minimumu veikuši, nolemjam kāpt tālāk, paveramies uz augšu un secinam, ka tagad tik sāksies. Koki sāk pazust no takas, paliek, šaura, plika taciņa, bez norobežojumiem, bez ēnas un saulīte arī pakāpusies augstāk, līdz ar to arī kļuvusi siltāka un spožāka, bez saulesbrillēm nu nekādi. Kāpjam tālāk.

Trasē sāk parādīties arvien vairāk cilvēku- gan jauni, gan veci- visi apņēmības pilni uzkāpt TUR augšā. Viena daļa kāpēju izskatās profesionāli, par to liecina viņu profesionālais apģērbs, nevis parastās ielas drēbas, inventārs un sejā iezīmētie vaibsti.

Ejot tālāk pa taku, rodas nepatīkams pārsteigums- tik cik augstu bijām pirmit uzkāpuši, tik zemu mēs kāpjam zemē. 😦 Turklāt uz trases parādās smalks grants segums, kas pie neapdomīgām vai ļoti straujām kustībām var likt kājām slīdēt, bet slīdēt negribas, jo kā jau teicu- nožogojuma nav, ir tikai aiza. Lai trase būtu ievērojami sarežģītāka un bailīgāka, ik pa gabaliņam ir jāpārvar kāds ūdens šķērslis, te tērcīte, te avotiņš, te neliels, bet slidens ūdenskritumiņš. Brīžam taka pārvēršas nelielā kalna upītē. Ar sausām kājām nu nekādi cauri netikt.

Pamazām skaisti ierīkotā taciņa sāk pārvērsties līdz nepazīšanai, tā kļūst akmeņaināka un par takas esamību var tikai nojaust. Vietām jākāpj četrrāpus, lai tiktu uz priekšu. Trasē esošie ļaudis jau pamazām sāk kāļut kā ģimenes locekļi. Ēnainās vietās parādās sniegs, kurš aizsedzis īsto takas daļu un nu jāmeklē apvadceļš. Uz sniega kāpt nedaudz baisi, jo var redzēt, ka viņš nav dziļš, bet viņš tur ir, bet, kas slēpjas zem sniega? Negribas pārbaudīt.

Taka nepārtraukti met līkumus un, paskatoties uz augšu, pat neizskatās, ka kaut kur TUR var iet taka, acis redz tikai gludu klinti, bet tomēr taka, kā čūska, kaut kur izlien.

Kādu gabalu no virsotne man uznāk pilnīgs besis, liekas, ka galva sāk griezties, skābeklis sāk pietrūkt, viss ir slikti, labi, ka sniegs gar malām stiepjas, tad vismaz var paņēmt piku un uzlikt galvā (vairs neinteresē cik tas sniegs ir tīrs/netīrs), lai tā pika kūst un galvai kļūst vēsāk. Ūdens iet uz beigām. Visas normālās ēnas vietas takas biedri jau aizņēmuši. Saku: “VISS! Man pietiek”. Bet iekšā spītības velniņš vēl nav izdedzis, viņš vēl cīnās. Tomēr ar asarām acīs tiek pieņemts smags lēmums- KAPITULĒSIM (lai gan līdz augšai vairs kādas dažas (ne divas) deviņstāvenes palikušas). Paejam pāris metrus uz leju, satiekam trases biedru, kurš mūs atpazina. Paskatījās dziļi uz mums un spļāva ārā: “Nav jau vairs tālu, ja jau tik tālu tikāt, tad vēl mazliet un viss būs oki”. Mēs viņam noticējām, apgriezāmies un turpinājām ceļu augšup, iepriekš uzvelkot plānākas drēbes. Ceļš augšup turpinājās vēl vismaz stundu, sniegs vairs nebija tikai vietām, bet nu jau ar parastajiem ielas apaviem slidinājāmies pa sniega trasi. Uzkāpjot kalna virsotnē, nemanot saskrien asaras acīs, par to, ka savu cīņu es izcīnīju, pasakoties takas biedriem. Skati dievīgi. Safotografējamies pasēžam un “pameditējam” :), iekožam un jau dodamies lejup, jo pulkstens jau rāda 15:00, vēl jātiek lejā un jāaizbrauc 4h uz mājām.

Kāpiens lejup jau liekas viegls un gana ātrs, ar dažām grūtām vietiņām. Tur, kur iepriekš likās, ka esam gana augstu, vairs nekas augsts nelikās, jo bija ar ko salīdzināt. Laimīgi nokāpuši lejā, plkst. 16:30, varam sagatavoties mājāsbrauciena maratonam. Priecīgi, ka sveiki un veseli esam tikuši gan augšā, gan lejā, skatījuši pasauli no augšas un izcīnījuši cīņu ar sevi, dodamies mājās.

vairāk bildes:  – http://picasaweb.google.com/meldra.atteka

About Meldra

Hi, I'm from Latvia but now I'm living in California. In Latvia I was studying in University of Latvia history program and obtained bachelor’s degree. My hobby is beading and similar handicraft. I like singing in choir and reading books.
Šis ieraksts tika publicēts Ceļojumi. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

1 Response to Kāpiens Josemītu ūdenskritumā

  1. Taira saka:

    Jā, mīļā sirds, es tur uzkāpu viena pati. Bet vasarā un bez sniega.
    Atpazīstu skaistos skatus un cīņu ar sevi un lepnumu par sevi, kad sasniegta virsotne!

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s