Yosemite

Josemīti ir viens no ASV Nacionālajiem parkiem, kas atrodas Centrālkalifornijā, nedaudz uz štata austrumiem, tādējādi iekļaujoties Sierra kalnu rietumu nogāzē. Jau izsenis šo vietu apdzīvoja Amerikas pamatiedzīvotāji- indiāņi (Miwoki cilts). Pirmo reizi eiropieši šajā vietā parādījās ap 1850. gadu, tiesa tas ir stāsts ar skumīgām beigām, jo nākamo aptuveni 50 gadu laikā Yosemite teritoriju apdzīvotie indiāņi tika izkauti un izdzīti no mājām.

Parks ir ļoti populārs tūrisma objekts, par to liecina fakts, ka gada laikā parku apmeklē vairāk kā 3.5 miljoni tūristu.

Sākotnēji Josemītu ieleja tika saukta par awahni, kas nozīmē vieta ar platu muti. Tas tādēļ, ka ielejas formas atgādinot plati atvērtu muti. Vēlāk ieleja tika pārdēvēta par Yosemītu ieleju, kas tulkojumā nozīmē “vieta, kur dzīvo slepkavas”, tas tādēļ, ka Yosemite ielejas pamatiedzīvotāji bija izveicīgāki un stiprāki par kaimiņos esošo cilšu indiāņiem, iespējams tieši kaimiņciltis ieleju nosaukuši par “Yosemite valley”.

Miwoki cilts

Miwoki, citreiz arī kā “Miwuki” vai “Me-Wuk”, tulkojuma nozīmē “cilvēks” vai “indiāņu cilvēks”.

Miwoki cilts Yosemītu ielejā dzīvoja vismaz 4000 gadus, pirms ielejā parādījās “baltie” cilvēki.

Zelta drudža laikā (ap 1849. gadu) Sierra kalnos apmetās tūkstošiem neindiāņu cilvēku, kuri uzsāka konfliktus ar vietējiem iedzīvotājiem, kā rezultātā tika noslepkavoti un badā nomērdēti neskaitāmi daudz indiāņu.

Pirmais ne indiāņu bataljons, Yosemītu ielejā, tika noformēts 1851. gadā un tika dēvēts par Mariposas bataljonu, kā rezultātā, līdzīgi kā citur Sierra kalnos, arī šeit, no bataljona darbībām, cieta vietējie indiāņi. Pēc bataljona izveides indiāņiem nācās pieņemt iebrucēju dzīvesstilu, pieņemot iebrucēju apģērbu, ēdienu un lielā mērā arī saimniekošanas stilu.

1920-to gadu beigās vairs tikai neliela daļa cilvēku runāja miwoki valodā, pārsvarā vecāka gadagājuma ļaudis, valodu parasti lietojot bērēs vai kādās citās lielās sanākšanas reizēs.

1969. gadā Yosemītu ielejas indiāņi tika padzīti no savām mājām, kuri apmetās uz dzīvi netālajos ciematiņos- Mariposas apkaimē (vēl 1990. gadā tur dzīvoja ~ 400 cilvēku, kuri sevi uzskatīja par indiāņiem) un Tuolumnes (Tuolumne) apkaimē (~ 500 cilvēku (1990.g.)) Savukārt, 1990-tajos gados tekoši miwoki valodā runāja vairs tikai seši cilvēki.

Viena no Miwoki valodas beidzamajām nesējām un valodas saglabātāja, arī nedaudz rakstiska veidā, ir Izabella Hovarda Jimenez (Isabelle Howard Jimenez) (1926- 1996). Viņas pirmā valoda bija tieši miwoki valoda, jo viņas tēvs bija cilts vadonis un uzskatīja, ka ģimenē visiem ir jārunā miwoki valodā. Tikai vēlāk Izabella iemācījās angļu valodu. Savu dzimto valodu viņa mēģināja kaut mazliet atdzīvināt un saglabāt visu mūžu, līdz pat savai nāves dienai 1996. gadā.

Muzejs

Ielejas centrālajā daļā ir iespēja apskatīt indiāņu muzeju un rekonstruētu Miwoki cilts dzīvojamo platību, kurā ir apskatāma ceremonijas māja (baznīca), sviedru māja (pirts), šefa (cilts vadoņa) māja, zīļu glabātuve un vienkāršās tautas mājas.

Ceremoniju māja

 

Ceremoniju māja (Miwoki:haŋŋi) bija centrālā vieta ciematiņā, tajā notika reliģiskas aktivitātes, Celtne norādīja uz bagātību ciematā. Pēc neindiāņu iebrukumiem šīs ēkas jumts tika veidots kā koka jumts, bet pirms tam ēka tika apsegta ar augsni.

Sviedru māja

 

Sviedru māja (eng: sweathouse, miwoki: capy, tcapu’ya) tika sasildīta, dedzinot ozolkoka malku. Ēka tika izmantota dziedinošos nolūkos un pirms došanās medībās.

Zīļu glabātuve (miwoki: chakka)

 

Melnās ozolu zīles bija viens no populārākajiem indiāņu ēdieniem, līdz ar to rudenī savāktās zīles tika rūpīgi glabātas, speciāli zīlēm paredzētās glabātuvēs.

Cilts vadoņa māja

 

Cilts vadoņa māja (miwoki: hayaapoy ‘ uuchu, hayaapo koca) parasti bija lielākā māja ciematā. Bieži cilts vadonis savā mājā rīkoja dažādus pasākumus- vakariņas vai citus notikumus, uz kuriem tika aicināti vietējie ciemata ļaudis.

Bark house (miwoki: ‘umuucha)

 

Mājas vienkāršajiem cilts ļaudīm, kas tika veidotas no ciedras dēļiem un sastiprinātas ar ciedras mizu.