Facebook reklāmas rullītis

Tas bija februāra vidus, kad savā e-pasta kastītē saņēmu pārsūtītu vēstulīti no San Francisco Latviešu biedrības aktīvistes. Vēstule tika sūtīta no “Blackwellfiles” (http://www.blackwellfiles.com/about.php) aģentūras, kura koordinē dažādus projektus ar parasto cilvēku (ne modeļu), bieži vien cittautiešu, piedalīšanos.

Šoreiz aģentūra strādāja kompānijas “Facebook” interesēs. Uzdevums- atrast, iekš San Francisco vai tuvējās apkārtnes, dažādu tautību pārstāvjus, kuri joprojām runā, bez akcenta, savā dzimtajā valodā. Vajadzīgo valodu vidū bija arī latviešu valoda un sīki norādījumi, kas jādara, lai pieteiktu savu kandidatūru jauna projekta īstenošanai- kāda bilde un papildus informācija jānosūta. Lai gan e-pastā bija piekodināts, ka tas (pieteikums) jāsūta nekavējoties, tomēr nosūtīju vien nākamās dienas pievakarē (tā kā e-pasts bija atnācis piektdienā par to daudz nesatraucu). Galvenais kavēšanās iemesls- nebija prasībām atbilstoša fotogrāfija. Tā nu mājās uzrīkojām mazu fotosesiju, lai fotogrāfijā labi varētu redzēt manu seju un neko vairāk. 🙂 Kā tas bija prasīts e-pasta vēstulē.

Aizsūtīju un jau biju paspējusi aizmirst, līdz, pēc kāda laiciņa, manā telefonā tika atstātas divas balss īsziņas (voice mail, kas ASV ir visai izplatīta parādība), kuras ziņoja, ka esmu izraudzīta “Facebook” reklāmas rullītim kā Latvijas un latviešu valodas pārstāvis.

27.02.2011. bija tā diena, kad bija nolikta mana filmēšanās. Jau no rīta sēdos vilcienā, lai dotos uz skaisto, kalnaino pilsētu. Diena skaista, saulaina, silta (cik nu vispār diena var būt silta februārī un pieokeāna pilsētā).

Izkāpjot no vilciena secinu, ka laika ir gana daudz un tādēļ tiek izlemts, ka ceļš līdz “Blackwellfiles” studijai tiks mērots kājām, apmēram 40 minūtes un esam pie studijas, kura jau iepriekš apskatīta googlemapā. Mazliet satraukums, pie ārdurvīm pielikta lapiņa, “lūdzu nāciet iekšā, bet uzvedieties klusi, jo otrajā stāvā notiek filmēšana”. Saņemu drosmi un veru vaļā durvis. Priekšā šauras augšupejošas trepes. Uzkāpju pa terpēm un paveras skats uz it kā iekārtotu dzīvokli- guļamistaba, ēdamistaba, balkons, darbistaba un viesistaba. Skaidrs- ESMU STUDIJĀ.

Vārdu pa vārdam ar studijas saimniekiem un jau sēžu un lasu līgumu. Vēl pēc pāris minūtēm es tieku aizvesta uz “darbistabu” un nosēdināta pie liela, balta galda, aiz manis ir balti skapīši un orhidejas. Uz galda “Apple” ražots kompītis, pretī man stāv jauns puisis ar pūkainu mikrofonu garā kātā, pie kreisās rokas otrs puisis, kurš stāsta, kas man tagad būs jādara. 🙂

Mans uzdevums- dzimtajā valodā, trīs dažādās intonācijās pateikt pavisam vienkāršu frāzi- “Es Tevi mīlu”. Pāris reižu izmēģinu un ieraksts ir tapis. Mazliet jutos mesta, jo domāju, ka būs lielas kameras un koka rāmītis ar uzrakstiem dublis Nr.1, Nr.2 …. 🙂 Bet tas viss izskatījās, kā runāt skaipā, ja vien tas puisis ar to garo, pūkaino mikrofonu nebūtu bijis 🙂 Pēc šī, visai vienkāršā uzdevuma bija vēl viens uzdevums- youtube.com skatīties kaķu video, lai parādītu savas emocijas, atkal viss tiek filmēts un ierakstīts. Man gan bija grūti svešu cilvēku klātbūtnē skaļi smieties par nabaga mazajiem kaķīšiem, kuri mēģina skriet pa ieslēgtu trenažieri :). Bet neko uzdevums veikts, pasmējos, paķiķināju, pasmaidīju.:) Viss bija labi. 🙂

Pēc tam tika viekta neliela fotosesija iespējamajiem nākamajiem projektiem, aizpildīta anketa ar maniem datiem, maniem hobijiem un vēl šādu tādu informāciju. Mazliet tiku pafotografēta dažādās “dzīvokļa” istabās, līdz pienāca kārtējais studijas saimnieks un samaksāja par manu smago, aptuveni pusstundas darbu.