31.oktobra vakars mums pagāja zem Halloween zīmes… Interesanti pavērot kā savus svētkus svin citas tautas, kādas ir tradīcijas un kā pret tām šeienieši izturas.:) Var jau teikt, ka mēs latvieši kā liekuļi atbraukuši uz USA svinam svešus svētkus, bet, manuprāt, ja mēs esam kādā svešā valstī mums jāmāk priecāties līdz ar valsts iedzīvotājiem, jāmāk pieņemt viņu paražas un svinēt viņu svētkus, bet par saviem svētkiem neaizmirstot!
Pēc Halloween nakts trakumiem sapratu, ka cilvēkus, kuri svin šos svētkus, var sadalīt divās grupās: 1) tie, kuri saģērbjas maskās un staigā pa pilsētu apkārt, meklējot visforšākizrotātās mājas, lai tur droši dotos pie durvīm un prasītu saldumus; 2) pie otrās grupas pieder tie ļautiņi, kuri ir savās izrotātajās mājās un gaida mazos knēveļus ar visiem vecākiem un cienā tos ar saldumiem :).
Daži labi īsteni Halloween fani savas mājas jau sāka pušķot oktobra sākumā, lai visi garāmgājēji varētu iegaumēt, ka te nu būs lielie brīnumi, maģiskajā 31.oktobrī.:) Bet, cik es novēroju, pārsvarā mājas sāka dekorēt kādu nedēļu līdz divas nedēļas pirms pašiem svētkiem.
Jāteic, ka dekorējumi bija visnotaļ baisi, jo katrs cienīgs dekorētājs uzskatīja, ka pie viņa mājas pagalmā vajadzētu atrasties kapsētai ar kapakmeņiem, pa kādam pārītim līķu maisu, pie nama ārdurvīm, pa kādam pakārtam skeletam kokos vai kaut kā tamlīdzīgi:) Tomēr daži cilvēki bija izvēlējušies savu apkārtni dekorēt visnotaļ maigās krāsās, piemēram, ar Vinnija Pūka atribūtiem, kur lācīša Pūka vēderiņš atgādināja palielu ķirbi, daži izgreba pāris ķirbjus un ielika tajos svecītes, izskatījās visnotal eleganti vai arī savas namdurvis rotāja ar salmu lellēm…
Amerikā, vismaz manā pilsētiņā, svētki netiek svinēti ilgi, bērni, kuri saģērbti dažādās maskās, pa mājām staigāt sāk brīdī, kad sāk satumst, ap pulksten 18:30, un pastaigu beidz ap 22:00, kad pilsētā iestājas pilnīgs miers un klusums…, vienīgās dzīvības pazīmes ir skeletkauli un vampīri, kuri nu vairs laiski karājas kokos un jūtas savu darbu padarījuši…