Kā jau katru gadu, novembra pēdējā ceturtdienā, arī šogad, tiek atzīmēta Pateicības diena (Thanksgiving day). Diena, kad ASV tā ir oficiāla brīvdiena un visi ēd pildītu tītaru, nereti ciemojoties viens pie otra.
Pateicības dienu svin ASV un Kanādā vienīgi, ja ASV to dara novembra beigās, tad Kanādā to dara otrajā oktobra pirmdienā. Šīs dienas vēsture meklējama tālajā 1621. gadā, kad indiāņi no bada izglāba Amerikā iebraukušos spāņus. Kā svētku diena tā tiek atzīmēta no 1863. gada, kad prezidents Abrahams Linkolns pasludināja šo dienu par oficiālu svētku dienu.
Šogad Pateicības diena iekrita 25.11. Jau no 24.11. daudzas iestādes tika slēgtas vai tām tika saīsinātas darba dienas. Bet pašā 25. novembra dienā gandrīz nekas nestrādāja, ja nu vienīgi kādi pārtikas veikali (iespējams tas ir tāpēc, ka ASV var satikt daudz un dažādu tautību pārstāvjus, kuri ir gatavi strādāt pat oficiālās brīvdienās, gluži vienkārši tādēļ, ka viņiem šie svētki neko nenozīmē).
Arī mums visiem šī diena bija brīva, kuru sākām ar kārtīgu izgulēšanos, sazināšanos ar mājiniekiem Latvijā un braucienu uz veikalu, kurā jau iepriekš bijām noskatījuši lielu, pildītu ar dārzeņiem, tītaru. Jāteic, lielu pārsteigumu mums sagādāja fakts, ka šis veikals bija slēgts, lai gan internetā bija rakstīts, ka veikals (veikala ķēde) būs atvērts! Bet nu nekas, vai tad Sunnyvalē tikai viens veikals? 🙂 Protams, nē! Braucām uz nākamo veikalu, kurš mūs nepārsteidza ar aizslēgtām durvīm. 🙂 Tītaru izvēlēties veikalā nemaz nebija tik viegli, jo tie bija daudz un dažādi- gan izmēru ziņā, gan pildījuma ziņā, gan ar kauliem, gan tikai tītara fileja. Nebūdami kārtīgi amerikāņi, paņēmām nelielu, bet pietiekošu, tītara filejas gabalu.
Taisot svētku vakariņas bija sajūta kā mazajos Ziemassvētkos, jo pa radio skan Ziemassvētku dziesmas, kuras kamīns,
glāzēs smaržo karstvīns, svētku vakariņas arī top. Viss kā īstos Ziemassvētkos, vienīgi pietrūkst sniegs aiz loga, ko nevarētu teikt par auksto laiku, un izrotāta svētku eglīte.
Mūsu pirmā Pateicības diena ASV pagāja četratā, mierīgā atmosfērā, savā jaukajā mājā ar iekurtu kamīnu
un gardu tītaru galdā, protams, pie vakariņām netrūka karstvīns un saldajā ēdienā saldumi no Latvijas- “Serenādes” un “Lācīši ķepainīši”, kā arī, protams, mandarīni! 🙂
Bet ar Pateicības dienu svētki nebeidzas, jo priekšā 5diena, kura arī ir brīvdiena un, protams, 6diena un 7diena!
Meldra's Blog 